Latvijas mēdijos un ziņās bieži vien parādās stāsti par Nīderlandē dzīvojošajiem latviešiem. Par to neveikmes stāstiem, un rūgto darba pieredzi šajā valstī. Evija Nīderlandē dzīvo jau septiņus gadus un viņas stāsts ir pavisam citādāks – viņa uz ārzemēm nedevās peļņā, bet gan piepildīt savu sapni, dzīves mērķi – izveidot savu biznesu.
‘Sākums bija ļoti grūts – ierodoties šajā valstī nemācēju nīderlandiešu valodu, man nebija pie kā vērsties pēc palīdzības. Es zināju tikai vienu – vēlos strādāt patstāvīgi un sev. Šī vēlme mani dzina uz priekšu”, stāsta Evija, kas jau otro gadu veiksmīgi vada sevis izveidoto uzņēmumu, kas nodarbojas ar divriteņu pārdošanu un eksporta darījumiem. Lai gan Evija Nīderlandē ieradās ar lieliem biznesa plāniem, taču sākuma starts bija pieticīgs. Evija starta kapitālam naudu krāja strādājot par viesmīli. ”Sameklēt darbu Amsterdamā nebija grūti. Viss kas bija vajadzīgs – vēlme un neatlaidība!” piebilst Evija. ”Sākums protams bija amizants! Izveidoju dzīves aprakstu nīderlandiešu valodā, un sameloju ka jau māku nīderlandiešu valodu, kaut gan nezināju ne vārda. Mani uzaicināja uz darba pārrunām, un ātri vien meli tika atklāti. Nepadevos – darba devējam apsolīju ka iemācīšos valodu pēc iespējas ātrāk, un man tas izdevās. Tiku pieņemta.” viņa stāsta.
Jaunā darba pozīcija Amsterdamas kafejnīcā Evijai kļuva par valodas skolu – apkārt apgrozījās nīderlandieši, un katrs galdiņš bija kā prakses vieta. ”Neviens no kolēģiem ar mani nerunāja angliski – kolēģi rādija uz sadzīves priekšmetiem, un sauca tos nīderlandiešu vārdos. Līdz tam, visgrūtāk bija sevi piespiest runāt, bet darbā to nācās darīt katru dienu. Gadu vēlāk, es jau brīvi runāju nīderlandiešu valodā,” sacīja Evija. Gandrīz visi nīderlandieši tekoši runā angliski, Evija apgalvo, ka iemācoties vietējo valodu, ar vienu šāvienu nošausi divus zaķus – būs iespēja strādāt Nīderlandes uzņēmumos, un vietējie iedzīvotāji pret tevi būs labvēlīgāki un izpalīdzīgāki. Pat nīderlandiešu sveiciens nepaliks nenovērtēts, un pats galvenais – nebaidīties runāt, un uzticēties sev. Iemācījusies vietējo valodu, Evija nolēma palīdzēt latviešiem kas ieradušies šajā valstī – viņa nodarbojās ar grāmatvedības uzskaitēm, palīdzēja aizpildīt dokumentus, taču ar sirdi Evija meklēja nišu, kurā varētu uzsākt savu biznesu… un to atrada.
”Divriteņu eksporta joma Nīderlandē tikai aug – šeit visi tos meklē, un iegādājas. Īpaši daudz pasūtījumu nāk no Vācijas, Krievijas un Polijas, esmu atvērta jebkādiem piedāvājumiem”, stāsta meitene. Lai gan biznesa uzsākšanas posmā gāja pagrūtāk, Evijai palīdzīgu roku sniedza pilsētas pašvaldība, kas nodrošināja īpaši labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai. Evijas klientu saraksts strauji paplašinās, un meitene pagaidām neplāno atgriezties Latvijā, un plāno atvērt otro divriteņu veikalu.
”Man ir liels prieks apmeklēt Latviju, baudīt brīnišķīgo dabu un satikties ar radiniekiem un draugiem, bet mans sapnis ir realizējies šeit, Nīderlandē,” saka Evija. Saskaņā ar viņas teikto, dzīves sākums ārzemēs – tas ir liels izaicinājums. Latviešus bieži vien attur bailes un kūltūras atšķirības. Pēc Evijas teiktā, dodoties dzīvot uz citu valsti ir svarīgi sagatavoties visam jaunajam fiziski, gan arī garīgi. Latvijā lietas kārtojas pavisam citādāk, bet Nīderlandē – vienkāršāk. Šīs atšķirībās ir jāuztver pozitīvi – censties pie tām pielāgoties, mācīties, pastāvīgi uzlabot un izpētīt jaunas iespējas. ”Pazīstu latviešus, kuri tāpat kā es pameta Latviju, un smagi strādāja lai uzsāktu savu biznesu šajā valstī. To nedrīkst nosaukt par veiksmi, bet gan par smagu, pacietības pilnu darbu. Žēl, ka mūsu valstī par latviešu biznesa sasniegumiem bieži vien tiek noklusēts,” viņa žēlojas.