Nīderlande – lietuviešu emigrantu paradīze

Kamēr Lietuva lej gaužas asaras, ka izceļojis 51 tūkstotis iedzīvotāju. Holandieši ne vien neraud par saviem emigrantiem, bet klāj sarkano paklāju iebraucējiem un atklāti interesējas, kādus speciālistus viņiem varētu piedāvāt citas valstis, viņu – par emigrantu paradīzi nodēvētajai un laimīgāko valstu starpā ierindotajai, Nīderlandei.

Vēlies veidot ģimeni, iedzīvoties – brauc

Saskaņā ar Statistikas departamenta datiem, pagājušajā gadā izbraukšanu no Lietuvas deklarēja 51 tūkst. emigrantu, kas ir gandrīz par 15 procentiem (6,4 tūkst.) vairāk, nekā pirms gada, savukārt imigrēja 21,4 tūkst. cilvēku.

Vītauta Dižā universitātes Sociālo zinātņu katedras profesore Vlada Stankūniene apgalvo, ka migrācijas plūsmas no Lietuvas veidošanos lielākoties nosaka ekonomiskie faktori.

“Par piemēru varam minēt minimālo darba samaksu – teiksim, Apvienotajā Karalistē vai Vācijā tā ir aptuveni četras reizes lielāka. Par četrām reizēm, nevis par procentiem! Tik ievērojama atšķirība vienmēr virzīs plūsmu no mazāka atalgojuma zonas – uz lielāku”, – pauž profesore V. Stankūniene.

Vēl viens faktors, kas nosaka sevišķu jaunu cilvēku un ģimeņu lēmumu doties uz ārvalstīm – mājokļa iegādes problēma. “Lietuvā, esot tādai nekustamā īpašuma iegādes kārtībai, jauniem cilvēkiem nav nekādu iespēju pašrocīgi iegādāties mājokli. Vēlies veidot ģimeni? Vēlies iedzīvoties? Kamēr esi jauns, brauc, nopelni, iedzīvojies. Iesējams tajā laikā mainīsies stāvoklis un kaut kā atgriezīsies”, – strikti saka profesore Vlada Stankūnienė.

Emigrantu plūsmu intertības palielināšanos paskaidro arī valstīs, kuras izvēlas, ieveidojušies sociālo migrāciju tīkli. “Turp aizbraucot, atradīsi draugu, radinieku, paziņu, kas palīdzēs tev iemitināties un tas psiholoģiski atvieglo lēmumu doties prom”, – apgalvo sarunu biedre.

BREXIT signāls tiem, kas vēl nav izlēmuši – tagad vai nekad

Galvenie emigrācijas virzieni saglabājas nemainīgi – populārākā joprojām paliek Apvienotā Karaliste. 2015. gadā došanos uz Lielbritāniju deklarēja 19 tūkst. lietuviešu.

Lielbritānijā, strauji norisinoties BREXIT procesam, savu dzīves vietu šajā valstī steidz deklarēt tie lietuvieši, kuri jau ilgu laiku tur dzīvojuši, bet visu laiku atlikuši aizdošanās no Lietuvas likumīgu nokārtošanu.

“BREXIT – tas ir signāls tiem lietuviešiem, kuri šaubās: emigrē tagad vai nekad! Visi turas pie pieņēmuma, ka atgriezties vienmēr varēsi, bet doties uz Apvienoto Karalisti strādāt, esot tādai politiskajai situācijai, diez vai”, – pamanījusi VDU profesore V. Stankūnienė.

Viens no darbā iekārtošanas uzņēmuma, kas iekārto darbā lietuviešus Holandē un Vācijā, vadītājiem Johan van Zutphen apgalvo, ka pēc paziņošanas par BREXIT, ir pamanāma palielināta interese par darbu Nīderlandē.

“Mūsu darbā iekārtošanas aģentūras pārstāvniecībās sagaidām arvien vairāk vaicājumu pēc darba, ne tikai no Lietuvas, bet arī no Latvijas, Polijas, Rumānijas, Portugāles. Viens no galvenajiem lēmuma pieņemšanas iemesliem, – Nīderlandē atalgojums ir pat par 20 procentiem lielāks, nekā, piemēram, Vācijā, kā arī, ir iespējams gan darbā, gan uz ielas vai publiskās iestādēs sarunāties angļu valodā”, – akcentē Johan van Zutphen. Nīderlande ir valsts, kurā ir lielākais angliski runājošo skaits, kuras dzimtā valoda nav angļu.

Nīderlande – emigrantu paradīze

2016. gadā Apvienoto Nāciju organizācijas „Pasaules laimīgāko valstu kopsavilkumā“, izvērtējot 157 valstu rādītājus, Nīderlandei piešķīra 7. vietu. 2012.-2013. g. šī valsts ieņēma pat ceturto vietu. Pētījums parādīja, ka holandieši izceļas ar dāsnumu un ļoti zemu korupcijas tolerēšanas līmeni.

Pirms dieviem gadiem Amsterdamas emigrantu informācijas centrs veica pētījumu. Apjautājot vairāk, nekā 1300 emigrantu, pat 84 procenti respondentu savu dzīvi Nīderlandē novērtēja kā labu vai pat lielisku.

Viens no darbā iekārtošanas aģentūras vadītājiem Johan van Zutphen ir aprēķinājis: “Cilvēki, Nīderlandē, strādājot pat pašus vienkāršākos darbus, nopelna četras reizes vairāk, nekā Lietuvā. Mājokļa nomas cenas neatšķiras no Viļņā esošajiem izcenojumiem, bet pat šī summa neveido tik pat lielu mājas saimniecības izdevumu daļu. Galveno preču grozs tajā pašā tirdzniecības centrā Lietuvā un Nīderlandē atšķiras vien par eiro. Atņemot visus nodokļus, izdzīvošanas izdevumus un apdrošināšanu, cilvēka vajadzībām paliek vairāk, nekā viņu dzimtajā valstī”.

Kā joko jau desmit gadus Lietuvā dzīvojošais holandietis: “Domāju, ka visvairāk piesaista holandiešu atklātais skatījums uz ārvalstniekiem, kas ieradušies strādāt, ko nevar teikt par apkārtējo valstu konservatīvajiem iedzīvotājiem. Nīderlandieši labprāt pieņem tos, kuri ieradušies strādāt, jo mums ir ļoti sena tādas prakses vēsture”.

Kopš 1940. gada Nīnerlane ik pēc divdesmit gadiem ir sagaidījusi piecus imigrantu viļņus. Tie atnesuši iebraucējus no Indonēzijas, Dienvideiropas valstīm, Surinamas, Irākas, Irānas, Taiti, Čīles. 2000. gadā imigrēja jauni Eiropas Savienības locekļu iedzīvotāji.

Imigrantiem klāj sarkano paklāju

Johana ieskatus apstiprina arī socioloģijas doktore Mariane van Bochove no Veselības politikas un menedžmenta institūta, kas apmeties Iīdzās Roterdamas Erasmus  universitātei.

“Kopš 2000. gada Nīderlande, gan nacionālā, gan pašvaldības līmenī saka pievērst vairāk uzmanības imigrantiem. Mērķtiecīgi tika panākts to lielāks pieplūdums, tādēļ tika uzlabotas dzīves apstākļi iebraucējiem. Pašvaldības cenšas sniegt, kā viņi to sauc, “sarkanā paklāja sagaidīšanu”, – apgalvo socioloģe Mariane van Bochove.

Nīderlandieši aktīvi dibina migrantu informācijas centrus, kuros ārzemnieki var vērsties par visiem viņus interesējošiem jautājumiem un vēlmēm, bet pašvaldības pārstāvji cenšas viņiem palīdzēt.

Mariane van Bochove ar Veselības un menedžmenta institūta kolēģiem veica zinātnisko pētījumu. Viņi vēlējās noskaidrot, kas mudina emigrantus izvēlēties Nīderlandi. “Lielākā daļa aptaujāto imigrantu apgalvoja, ka šeit studēja un pēc tam nolēma palikt un strādāt. Otra daļa tādu lēmumu pieņēma izdzirdējuši tādu draugu stāstus”, – ar pētījuma rezultātiem dalās sociālo zinātņu doktore.

Tā pat izvēlēties šo valsti respondentus motivēja daži faktori:

• Karjeras iespējas. To izcēla arhitekti, finanšu sektora pārstāvji, kā arī tie, kas saista savu nākotni ar augsto tehnoloģiju uzņēmumiem.
• Angļu valoda. Lielākā daļa holandiešu māk angļu valodu. Tāpēc ir iespējams dzīvot kā starptautiskā vidē, nemākot zviedru valodu.
• Pašvaldību skatījums uz imigrantiem. Tās ir pielāgojušās emigrantu vajadzībām.
• Lieliska infrastruktūra bērniem. Imigrantiem ir izveidota lieliska bērnu pieskatīšanas un izglītības sistēma. Ir starptautiskās skolas.
• Augstākās izglītības līmenis. Lielākā daļa emigrantu, kas ieradušies caur maiņu programmu, lieliski novērtēja vietējo augstākās izglītības kvalitāti.

Dzīve paradīzē – vai uz ilgu?

Pētījumi rāda, ka emigranti, kas dzīvo svešā valstī, adaptējas 5 gadu laikā. Viņi izveido jaunus sociālos tīklus: atrod draugus, izveido ģimeni, sagaida bērnus. “Ja bērni sāk iet skolā, tas praktiski ir pēdējais punkts – tāds cilvēks tiešām ir emigrējis”, – apgalvo profesore V. Stankūniene.

Roterdamas universitātes doktores Mariane van Bochove veiktajā pētījumā respondenti apstiprina Lietuvas profesores ieskatus. Tikai daļa imigrantu apņemas ar ģimenēm atgriezties dzimtajās valstīs, bērnu sociālās labklājības dēļ un tādēļ, ka ir iespējas skolās mācīties dzimto valodu.

Imigranti, kurus pievilinājušas karjeras iespējas vai augstā dzīves kvalitāte – paliek. Viņus neatbaida pat faktori, kas parasti traucē iebraucējiem Nīderlandē:
Valoda. Tādēļ, ka plaši tiek lietota angļu valoda, ir sarežģīti iemācīties vietējo valodu. Savukārt bez tās iemaņām ir sevišķi grūti saplūst ar vietējo sabiedrību.
Grūti izveidot draudzīgus sakarus. Holandieši sevišķi reti ielaižas pazīšanā ar kaimiņos dzīvojošajiem svešzemniekiem, bet vēl retāk – draudzībā. Lielākā daļa aptaujāto imigrantu minēja, ka viņiem nav draugu holandiešu, bet visi draugi ir ieradušies no citām valstīm. Atlikusī daļa apgalvoja, ka viņiem ir viens, vai sevišķi reti – divi holandiešu draugi.
Veselības aizsardzības sistēma. Nīderlandē ir laba veselības apkopes sistēma, bet tiem, kas šeit tikko ieradušies, ir to grūti izprast.

Nacionālisti tēmē uz imigrantiem

Nacionālisma vilnis, kas plūst pār Eiropu, nepaiet garām arī Nīderlandei. Labā spārna “Brīvības partija” jau vairākus gadus ietur itin naidīgu pozīciju, nevis pret augstajām tehnoloģijām, bet attiecībā pret nekvalificētiem vai zemas kvalitātes iebraucējiem. Taču, izveidojoties Sīrijas bēgļu uzplūdam, koncentrējās uz citticībnieku imigrantu problēmu.

Viens no darbā iekārtošanas aģentūras vadītājiem Johan van Zutphen apgalvo: “Kopējais skatījums uz darbiniekiem, kas ierodas no Austrumiem, ir pozitīvs, jo nav lielu kultūras atšķirību, salīdzinoši, piemēram, ar Marokas iedzīvotājiem”.

Holandieši, kas turas pie nacionālisma uzskatiem, iespējams arī vēlētos slēgt robežas un neielaist tos, kas ieradušies strādāt, taču uzņēmēji viņiem to nekad neļautu. Nīderlande ir maza valstiņa, tādēļ saskaras ar lielu problēmu  – darba spēka trūkumu, kuru vietējās mācību iestādes nevar apmierināt.

“Nīderlandē ir daudz augsto tehnoloģiju kompāniju, kurās nepieciešami darbinieki ar augstu tehnoloģisko izglītību no Austrumeiropas, Irānas, Pakistānas, Indijas vai citas pasaules valsts. Valsts austrumu un dienvidrietumu daļā ir uzņēmumi, kas piedāvā mazāk kvalificētu darbu, visbiežāk lauksaimniecības, loģistikas uzņēmumos, rūpnīcās”, – apgalvo J. van Zutphen, kurš jau desmit gadus analizē darba tirgu Nīderlandē, – “Tāpat sagaidām darba piedāvājumus cilvēkiem ar specializētu tehnoloģisko izglītību, tādiem kā inženieri. Viņu pašlaik Holandes darba tirgū vienkārši nav. Tādēļ darba devējiem nākas piesaistīt iebraucējus no citām valstīm, lai varētu turpināt izplatīšanos”.

“Nīderlandē ir labas skolas, labi izplests infrastruktūras tīkls, valsts ekonomika tiek labi attīstīta, taču galējo lēmumu, vai palikt tā sauktajā Nīderlandiešu imigrantu paradīze vai doties prom, nolemj, kādā sektorā strādā un kādas karjeras iespējas vari cerēt saņemt”, – saka socioloģe Mariane van Bochove.

Pēc jaunākās politiskās modes, vēloties uzcelt sienu un neielaist tos, kas ierodas Nīderlandē vai citās emigrantu paradīzes, sociologi atgādina par lielo migrācijas cenu. Tie, kas dzīvo ārvalstīs saduras ar ekonomiskām, psiholoģiskām, sociālām grūtībām, kas saistītas ar attiecībām ģimenē, apmešanos jaunā vietā.

Agrāk vai vēlāk tieši šī migrācijas cena nosaka atbiri. “Kad atalgojumu Lietuvā un valstu, kas tiek izvēlētas emigrācijai, atšķirība samazināsies un pietuvosies migrācijas cenai un tā pat taps lielāka, tā sakot, kad vairs neapmaksāsies izbraukt, tad emigrējošo plūsma samazināsies”, – konstatē profesore V. Stankūniene.