Jāatzīst, ideja apceļot pasauli ir vilinoša. Labāks darbs, labāka izglītība, lielāk alga, skaistāka dzīve – tās ir fantāzijas par dzīvi ārzemēs. Diemžēl, dažkārt sapņu kāršu namiņš sāk svārstīties, jo sastopamies ar valodas barjeru. Katru gadu aptuveni 10 procentiem cilvēku, kas dodas uz Nīderlandi strādāt, nav nekādu vai ir tikai pamatzināšanas angļu valodā. Vadoties pēc viņu pieredzes, mums ir daži padomi, lai izvairītos no īpaši lielām kļūdām.
Valodas standarti
„Dodoties uz Nīderlandi zināju tikai dažus mazsvarīgus faktus, bet man tur nekavējoties iepatikās. Man paveicās, nokļuvu ļoti jaukā komandā, kurā nebija poļu vai krievu. Šī situācija, protams, padarīja mani pilnībā atkarīgu no citiem“ – savu pirmo pieredzi Nīderlandē atceras Andrejs Lavrentijevas, piebilstot, ka, lai strādātu un veiktu darbu kvalitatīvi, angļu valodas barjera nav traucēklis. Galu galā, blakus vienmēr būs kāds, kas pratīs kādu no jums zināmajām valodām un spēs palīdzēt.
Tikmēr Robin nodarbinātības aģentūras personāldaļas atlases vadītājs Ričardas Tenene stāsta, ka, kaut gan interese ir liela, valodas barjera nodarbinātajam ir šķērslis. Galvenokārt, darbinieks nesaprot, ko viņam vēlas pateikt maiņas vadītājs, nesaprot piezīmes un norādījumus, kā arī nevar komunicēt ar kolēģiem, ar kuriem kopā jāpilda darba pienākumi.
„10-20 procenti cilvēku, kas piesakās darbā, neprot svešvalodas vai prot tās ļoti zemā līmenī. Tomēr, arī bez valodu zināšanām, mēs piedāvājam lieliskas darba iespējas. Dažkārt pat ir iespēja strādāt vietā, kur būs iesēja komunicēt savā dzimtajā valodā.. Pastāv iespēja strādāt, saņemot norādījumus ar „voice picking“ funkciju – informācija tiek sniegta īpašās austiņās, ko darbinieks visu laiku valkā. Tomēr, darba atrašana, neprotot ne angļu, ne vācu valodu, aizņem ilgāku laiku, jo piedāvājuma klāsts nav tik plašs.“ – saka Ričardas.
Valodas zināšanu pārbaude
Latvijā tīri labi var izdzīvot tikai ar krievu kā svešvalodas zināšanām, bet Nīderlandē tā nav tik populāra. Tāpēc, kaut gan katra svešvaloda ir plusiņš, dodoties uz Nīderlandi, pēc noteikumiem darba devējs pārbauda potenciālā darbinieka angļu valodas zināšanas (ja darbinieks vēlas doties uz Vāciju, tad vācu calodas zināšanas).
Dažkārt, cilvēki, kas savas valodas zināšanas vērtē zemu, paši sev un citiem par pārsteigumu, izrādās nav sliktāki par tiem, kas savas zināšanas vērtē B1 līmenī.
Pēc Ričardas teiktā, ja mērķis ir doties strādāt uz ilgāku laiku, angļu un arī nīderlandiešu valodas apgūšana var būt ļoti izdevīgs ieguldījums nākotnē. Kā nekā, angļu un nīderlandiešu valodas zināšanas garantē lielāku samaksu un labākus darba piedāvājumus, augstākas pozīcijas.
Pareizā mācību metode
„Trīs līdz piecu mēnešu laikā, cītīgi mācoties, var pilnībā apgūt svešvalodu. 70 procenti no valodas prasmes ir vārdu krājums. Ja man krājumā ir tūkstots vārdi un manam sarunas biedras simts – cik ilgi mums izdosies komunicēt? “ – šādu piezīmi sniedz valodu skolas „Lingvera“ pasniedzējs Gediminas Liutku. Kā viņš pats saka, uzstādot mērķi iemācīties 100 vārdus nedēļā, prātā paliek ap četrdesmit. Kvalitatīvi komunicēt iespējams, ja krājumā jau ir ap pusotrs tūkstotis vārdu. Pieci tūkstoši vādu krājumā jau pavisam nojauc jebkādu iespēju uz valodas barjeru.
Vadoties pēc Gedaminas teiktā, bieži vien cilvēks sastopas ar psiholoģisku valodas barjeru, kad viņu pārņem bailes runāt citā valodā. Cilvēks baidās kļūdīties, pateikt ko nepareizi, bet tad sanāk kautrīgi stāvēt klusumā. Ir jācenšas runāt, un, ja nu pateiksiet kaut ko nepareizi, sarunbiedrs var palīdzēt un izlabot.
Iemācīšos, kad aizbraukšu
Pastāv iedomas, ka valodu būs vieglāk iemācīties pēc aizbraukšanas, kad nonāksiet angliski runājošā vidē. Tomēr, tā visticamāk nenotiks. Rūpnīcā vai ražošanā darbs parasti notiek klusumā, tuklāt, kā jau minēts, kolektīvs sastāv no tādiem pašiem ārzemju strādniekiem. Tāpēc vislabāk ir mēģināt apgūt valodu un vingrināties jau Latvijā esot, lai aizbraucot valodas barjera jau būtu salauzta.
Svarīgi:
• Svešvalodu apguvi veikt katru dienu. Optimāli – trīs valodas nodarbības nedēļā, pārējās dienās veikt treniņu mājās.
• Teikumus veidot vieglāk būs izdomājot visu latviski un tad mēģināt to pārtulkot svešvalodā.
• Sākumā ir grūti veidot garus teikumus, tāpēc sākumā jācenšas veidot īsus, skaidrus teikumus.