Nīderlandieši jau no seniem laikiem ir pazīstami kā atvērta un tolerantiska tauta. Šajā rakstā runāsim par darba devēja attieksmi pret citas tautības cilvēkiem, un par šo tēmu mums vairāk pastāstīs Aurēlija no Rīgas.
Kas Tevi pamudināja sakravāt ceļa somu un doties uz Nīderlandi?
Mans draugs devās strādāt uz Nīderlandi, un aicinājāt pievienoties! Man bija labi apmaksāts darbs Rīgā, taču vēlējos piedzīvojumus, un nolēmu, kāpēc gan nepamēģināt. Deviņas reizes nomērot, atdūros mazā Nīderlandes pilsētiņā. Pēc pāris dienām svinēšu pirmo Nīderlandē nodzīvoto gadadienu.
Kāda ir darba devēja attieksme pret cittautiešiem?
Pēc ierašanās nākamajā dienā sāku meklēt darbu. Nemācēdama nīderlandiešu valodu griezos pie darbā iekārtošanas kompānijām. Jau nākamajā dienā, devos uz darbu.
Strādāju nekvalificētu darbu, un tas mani apmierina. Uz doto brīdi strādāju trijās, lielās rūpnīcās. Visi darba devēji ir jauki un atsaucīgi. Mācēdams nīderlandiešu valodu, vari sagaidīt pozitīvas pārmaiņas savā karjērā. Liela priekšrocība – poļu un trešās valodas prasmes. Nīderlande – cittautiešu centrs, kurā savu patstāvīgo dzīvesvietu ir atraduši žīdi, ēbreji, aziāti un poļi.
Vai Nīderlandē no vādītāja ir jābaidās?
Esmu ievērojusi, ka Nīderlandē, kā arī Latvijā tuvojoties vadītājam telefona zvani tiek pārtraukti, un sarunas tiek noklusinātas līdz čukstu līmenim. Ja pieļausi kļūdu, tā noteikti tiks ievērota, tādēļ labāk strādā savu darbu un nerunā pretīm. No otras puses, uz kvalificētu darbinieku šis likums visdrīzāk neattieksies.
Vai bija viegli iejusties jaunajā kolektīvā? Varbūt ir tēmas, par kurām būtu jāizvairās runāt?
Ja tev nav valodas barjeras, būs jautri. Saka, ka vajadzētu izvairīties no tēmām kas saistītas ar politiku vai sportu.
Ja esi atvērts un godīgs, ātri vien sameklēsi draugus. Es vienmēr cenšos būt tādā, un uz doto brīdi manu draugu pulciņs ir paplašinājies. Cilvēki, ar kuriem es draudzējos, tiešām ir kolosāli, saprotoši un atvēri.
Vai nīderladiešu kolektīvā ir populāras ballītes?
Noteikti ka ir (smaida – autores piezīme). Bieži vien tiek organizēti pikniki, vakara pasēdēšanas ar ģimenēm vai kolēģiem. Uz doto brīdi man vēl nav izsniegts patstāvīgais darba līgums, tādēļ ja esmu palaidusi garām pasēdēšanu ar kolēģiem, nākamajā dienā pie sava skapīša atrodu mazu dāvaniņu (kofektes vai citus nieciņus). Darbā ir jauka un draudzīga atmosfēra, nekas ka vienā uzņēmumā strādā vairāk nekā 100 cilvēku.
Vai ir kaut kas, kas nogurdina?
Jā, attālums no mājām līdz darbam: dažreiz nākas braukt pat 50 km, dēļ trīs darba stundām. Tāpat, vairāk nevaru paskatīties uz sviestmaizēm. Tagad es saprotu, kāpēc nīderlandieši vakariņas uzskata par svētu lietu. Izlutinātie ievēro vēl vienu mīnusu – nepatstāvīgu darba grafiku.